2026. gada jūlijā stājās spēkā jaunā Eiropas Savienības regula par meža reproduktīvo materiālu - sēklām, stādiem un citu materiālu, no kura tiek veidoti nākotnes meži.
Jaunās prasības sāks piemērot pēc piecu gadu pārejas perioda, taču virziens ir skaidrs jau šobrīd: Eiropā lielāks uzsvars tiek likts uz stādāmā materiāla kvalitāti, izcelsmi, izsekojamību un piemērotību konkrētajiem klimatiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem.
Pamatprincips ir vienkāršs: īstais koks jāstāda īstajā vietā un atbilstošam mērķim.
Latvijā šī pieeja nav jauna.
Meža atjaunošanā un ieaudzēšanā jau šobrīd drīkst izmantot tikai konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes meža reproduktīvo materiālu. Galvenajām koku sugām ir noteikti izmantošanas nosacījumi, savukārt Valsts meža dienests uztur reģistrus, sertificē materiālu un uzrauga tā izmantošanu.
Arī pēc ciršanas meža atjaunošana nav īpašnieka izvēle. Nocirstās platības noteiktā termiņā ir jāatjauno, tām jāatbilst noteiktiem kritērijiem, bet informācija par paveikto tiek iesniegta Valsts meža dienestam.
Tas nozīmē, ka jautājums nav tikai par to, vai pēc ciršanas platībā atkal aug koki. Svarīgi ir arī tas, kādi koki tur aug, vai tie ir piemēroti konkrētajiem apstākļiem un vai meža atjaunošana veikta atbilstoši prasībām.
Ko tas nozīmē investoram?
Mežu investīcijās bieži runā par zemes un koksnes vērtību, bioloģisko pieaugumu un profesionālu aktīvu pārvaldību.
Latvijā tam pievienojas vēl viens būtisks elements - ārēja valsts uzraudzība.
Meža ilgtermiņa kvalitāte nav atkarīga tikai no īpašnieka vai aktīvu pārvaldnieka lēmumiem. Regulējums nosaka prasības stādāmā materiāla izvēlei, atjaunošanai un turpmākai jaunaudžu apsaimniekošanai.
Tas nenovērš dabiskos vai tirgus riskus, taču rada papildu disciplīnu ilgtermiņa aktīva pārvaldībā.
Kā tas izskatās LFDF praksē?
LFDF mežu portfelis tiek pārvaldīts Latvijas mežsaimniecības regulējuma un Valsts meža dienesta uzraudzības ietvaros.
Šogad LFDF no jauna apmežotajās platībās ir iestādījis vairāk nekā 150 000 bērzu un egļu stādu, katrai koku sugai izvēloties piemērotākos augšanas apstākļus un veidojot mistraudzes.
“Latvijā daudzi no principiem, kurus jaunais ES regulējums tagad nostiprina Eiropas līmenī, jau ir daļa no ikdienas mežsaimniecības prakses. Meža īpašnieks nevar vienkārši izvēlēties jebkuru stādāmo materiālu vai pēc ciršanas neatjaunot mežu. Procesu uzrauga Valsts meža dienests. LFDF šogad esam iestādījuši vairāk nekā 150 000 bērzu un egļu stādu, katrai sugai izvēloties piemērotākās vietas.”
— Edgars Birks, LFDF izpilddirektors
Šis ir praktisks piemērs tam, kā regulējuma principi pārtop konkrētos apsaimniekošanas lēmumos - nevis vienkārši iestādīt kokus, bet izvēlēties konkrētajai vietai piemērotu sugu un materiālu ar skatu uz meža attīstību nākamajās desmitgadēs.
Ko jaunais regulējums nozīmē Latvijas kontekstā?
Jaunā ES regula Latvijas mežu īpašniekiem nenozīmē pilnīgi jaunu pieeju.
Daudzi no tajā uzsvērtajiem principiem - piemērots stādāmais materiāls, konkrētajai vietai atbilstoša koku sugu izvēle, obligāta meža atjaunošana un valsts uzraudzība - Latvijā jau šobrīd ir daļa no mežsaimniecības regulējuma un prakses.
Jaunais regulējums šos principus sakārto un nostiprina vienotākā Eiropas līmeņa ietvarā. Investoram svarīgākais ir tas, ka Latvijas mežu apsaimniekošana jau notiek skaidri regulētā un uzraudzītā sistēmā.
Meža vērtību neveido tikai tas, cik daudz koksnes tajā ir šodien. To veido arī tas, kā šis mežs tiek apsaimniekots un atjaunots nākamajām desmitgadēm.
Avoti
European Commission — EU Regulation on the production and marketing of Forest Reproductive Material
Valsts meža dienests — Meža reproduktīvais materiāls
Valsts meža dienests — Meža atjaunošana
Regulation (EU) 2026/1392 on the production and marketing of forest reproductive material
