Domājot par investīcijām mežā, bieži tiek pieņemts, ka galveno vērtību veido zeme. Taču realitātē mežs ir daudz vairāk nekā tikai zemes gabals. Tas ir dzīvs, augošs aktīvs, un daudzos gadījumos būtiska daļa no tā vērtības rodas nevis no pašas zemes, bet gan no tā, kas uz tās aug - koksnes.
Šī atšķirība ir svarīga, jo publiski pieejamie dati bieži atspoguļo tikai daļu no kopējās ainas. Zemesgrāmatu ieraksti vai kadastrālās vērtības parasti attiecas uz zemi, kamēr bioloģisko aktīvu jeb augošās koksnes vērtība publiskajās datubāzēs ne vienmēr ir redzama. Tāpēc profesionāla meža vērtēšana ir daudz plašāka nekā tikai zemes cenas noteikšana.
MĪTS: MEŽA VĒRTĪBA IR TIKAI ZEME
Viens no izplatītākajiem priekšstatiem ir tas, ka meža vērtību iespējams noteikt, vienkārši paskatoties uz zemes cenu. Patiesībā meža vērtēšana ir daudz sarežģītāka. Meža īpašumu parasti veido divas galvenās sastāvdaļas:
Zeme;
Bioloģiskie aktīvi jeb augoša koksne.
Zeme nodrošina ilgtermiņa stabilitāti, un tās vērtība laika gaitā parasti pieaug. Savukārt koksne ir dinamisks bioloģiskais aktīvs, kura vērtība palielinās meža augšanas procesā neatkarīgi no tā, vai tirgus situācija ir stabila vai svārstīga. Kopā šīs abas daļas veido meža kopējo vērtību. Tieši tāpēc salīdzinājumi, kas balstīti tikai uz zemes vērtību, bieži rada nepilnīgu priekšstatu par reālo situāciju mežsaimniecībā.
MEŽS IR DZĪVS AKTĪVS
Atšķirībā no daudziem tradicionālajiem aktīviem mežs turpina attīstīties laika gaitā. Koki aug katru dienu, pakāpeniski palielinot:
Koksnes apjomu;
Koksnes kvalitāti;
Nākotnes ciršanas potenciālu;
Bioloģisko aktīvu vērtību.
Dažādas koku sugas aug atšķirīgā tempā - dažas sasniedz gatavību ātrāk, citas ilgtermiņā rada lielāku vērtību. Tāpēc meža novērtēšanā svarīga ir ne tikai šodienas situācija, bet arī tas, kā mežs attīstīsies nākotnē. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mežsaimniecība bieži tiek uzskatīta par ilgtermiņa aktīvu klasi.
Saskaņā ar Eiropas mežsaimniecības tirgus pētījumiem pieprasījumu pēc koksnes turpina nodrošināt dažādas nozares, tostarp:
Būvniecība;
Mēbeļu ražošana;
Atjaunojamā enerģija;
Iepakojuma ražošana;
Celulozes un papīra rūpniecība;
Aviācijas degvielas ražošana no koksnes biomasas.
Koksne joprojām ir viens no pasaulē plašāk izmantotajiem atjaunojamajiem resursiem. Tāpēc mežsaimniecība apvieno dabisku bioloģisko pieaugumu ar stabilu pieprasījumu tirgū.
KAS PATIESĪBĀ TIEK VĒRTĒTS, IEGĀDĀJOTIES MEŽU?
Meža iegādes izvērtēšana nebalstās tikai uz zemes platību. Profesionālā mežsaimniecības analīzē tiek ņemti vērā vairāki faktori, kas ietekmē meža ilgtermiņa vērtību.
1. Koku sugas
Dažādām koku sugām ir atšķirīga tirgus vērtība, augšanas ātrums un pieprasījums. Koku sugu sastāvam ir būtiska nozīme meža nākotnes potenciāla izvērtēšanā.
2. Meža vecums
Jaunāki meži parasti piedāvā lielāku ilgtermiņa izaugsmes potenciālu, savukārt vecāki meži var nodrošināt ātrākas ciršanas iespējas. Daļa investoru priekšroku dod ilgtermiņa izaugsmei, citi - tuvākas nākotnes ieguvumiem no ciršanas. Tāpēc dažādos attīstības posmos esoši meži var būt piemēroti atšķirīgām investīciju stratēģijām.
3. Koksnes apjoms (m³)
Koksnes apjoms parāda, cik daudz koksnes konkrētajā mežā pašlaik atrodas. Lielāks augošās koksnes apjoms parasti nozīmē augstāku bioloģisko aktīvu vērtību. Taču svarīgs ir ne tikai apjoms, bet arī kvalitāte. Dažkārt mežs ar mazāku koksnes apjomu, bet augstāku kvalitāti var būt vērtīgāks nekā lielāks, bet zemākas kvalitātes mežs.
4. Augšanas potenciāls
Mežsaimniecības speciālisti izvērtē, cik efektīvi mežs spēs attīstīties nākotnē. Tas ir viens no aspektiem, kas mežu atšķir no statiskiem nekustamajiem īpašumiem. Ēka būtiski nemainās, ja vien tā netiek renovēta. Savukārt mežs turpina augt un attīstīties dabiskā veidā.
5. Atrašanās vieta
Atrašanās vietai mežsaimniecībā ir tikpat liela nozīme kā nekustamo īpašumu tirgū. Meži, kas atrodas tuvāk transporta infrastruktūrai vai kokapstrādes uzņēmumiem, var nodrošināt loģistikas priekšrocības. Tas var ietekmēt ciršanas izmaksas, nākotnes pārdošanas iespējas un ilgtermiņa ienesīgumu.
6. Zemes kvalitāte
Augsnes kvalitāte un augšanas apstākļi tieši ietekmē meža produktivitāti. Veselīga un auglīga zeme veicina spēcīgāku meža augšanu. Tāpēc arī līdzīga izmēra meži var ievērojami atšķirties pēc savas vērtības.
KĀPĒC PUBLISKIE DATI NEATKLĀJ PILNU AINU
Publiskajās datubāzēs parasti tiek atspoguļoti zemes darījumu dati. Taču šie dati ne vienmēr ietver augošās koksnes vērtību vai meža attīstības potenciālu. Latvijā kadastrālās vērtības galvenokārt tiek izmantotas administratīviem un nodokļu aprēķina mērķiem, nevis pilnas tirgus vērtības noteikšanai.
Pilnvērtīgs meža novērtējums parasti ietver:
Zemes vērtību;
Augošās koksnes vērtību;
Attīstības potenciālu;
Apsaimniekošanas iespējas;
Nākotnes ciršanas perspektīvas.
Šāda pieeja ir standarta prakse mežsaimniecības nozarē.
ILGTERMIŅA DOMĀŠANA IR SVARĪGA MEŽSAIMNIECĪBĀ
Meža vērtību nevar noteikt, skatoties tikai uz zemi. Mežs ir ilgtermiņa bioloģiskais aktīvs, kura vērtību veido augšana, koku sugu sastāvs, atrašanās vieta un ilgtspējīga apsaimniekošana. Bioloģiskie aktīvi turpina augt katru dienu neatkarīgi no tā, kas notiek pasaules ekonomikā vai finanšu tirgos. Mežsaimniecībā vērtība tiek veidota pakāpeniski - ar pacietību, ilgtermiņa pieeju un atbildīgu apsaimniekošanu.
Investoriem, kuri vēlas diversificēt savu portfeli ar meža aktīviem, Latvijas Meža attīstības fonds (LMAF) sadarbībā ar Debitum Investments piedāvā strukturētas investīciju iespējas ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos. Uzziniet vairāk par investīciju iespējām mežsaimniecības sektorā kopā ar LMAF.
